Lai labāk spētu uzrakstīt programmas, kas cenšas atdarināt dzīvu cilvēku, ir tikai loģiski kaut nedaudz papētīt, kā tad cilvēks īsti uzvedas. Un kāpēc viņš uzvedas tieši tā un ne savādāk. Tieši tādēļ mēs pievērsāmies pētījumiem tādās jomās kā intelekta jēdziens, cilvēka uztveres īpatnības un uzvedība noteiktos apstākļos. Šeit apkopotas dažas interesantas lietas, kam uzdūrāmies savos pētījumos.

Intelekts ir sarežģīts jēdziens, ko gandrīz neiespējami precīzi definēt.

Wikipēdijā dota sekojoša definīcija: intelekts ir cilvēka domāšanas un racionālas izziņas spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā. Tā ir spēja izzināt, kas notiek apkārt.

Diezgan sarežģīti. Turklāt skaidrs, ka šī definīcija (tāpat kā daudzas citas) ne tuvu nav pilnīga un neapraksta visu to, ko ietver sevī intelekta jēdziens. Un ja jau pat paskaidrot šo jēdzienu ir tik grūti, tad izveidot tam mākslīgu analogu ir tuvu neiespējamajam.

Mākslīgais intelekts, kā zināms, vēl nepastāv un, visticamāk, tuvākajā nākotnē arī netiks radīts. Tomēr atsevišķas intelekta izpausmes iespējams imitēt, tādā veidā kaut nedaudz tuvojoties mērķim, ko var apzīmēt ar jēdzienu mākslīgais intelekts.

Intelekta imitēšana (vai vismaz ilūzijas radīšana par intelekta esamību) var tikt balstīta uz cilvēka uztveres īpatnībām. Šādā gadījumā cilvēkam, komunicējot ar objektu, rodas iespaids, ka objektam piemīt zināms intelekts, lai gan patiesībā objekta darbības ir salīdzinoši primitīvas.

Zināšanas par cilvēka uztveres īpatnībām var efektīvi izmantot ne tikai mākslīgā intelekta imitācijā, bet arī dažādu citu interesantu risinājumu izstrādē, kas gala rezultātā pārsteidz cilvēku.

Lai pārliecinātos, ka katram no mums piemīt zināmas un iepriekš paredzamas uztveres īpatnības, iesakām apmeklēt sekojošas sadaļas:

- Uzmanība

- Kustība

- Izmēri

- Konteksts

preload preload preload